1980. gada 19. jūlijā padomju saimniecībā “Strautiņi” tika dibināts bērnudārzs – mazbērnu novietne, vēlāk bērnudārzs “Zemenīte”.
Sākotnēji tajā darbojās 4, tad 6 dažāda vecuma bērnu grupas, kuras apmeklēja līdz 140 bērniem.
90. gadu sākumā iestādi pārņēma Alūksnes TIN un bērnudārza telpās darbojās arī keramikas, aušanas, mūzikas un kulinārijas pulciņi.
1992. gadā nelielā audzēkņu skaita dēļ vienīgā bērnudārza grupa pārcēlās uz daudzdzīvokļu māju „Viļņi”-14, bet pēc dažiem gadiem uz lielāku dzīvokli „Vaivaros”-13, lai pēc 5 gadiem – 1997. gada martā – atgrieztos atpakaļ izremontētajās telpās bērnudārza ēkā.
Ar Alsviķu pagasta padomes 25.01.2001. sēdes Nr.1 lēmumu Strautiņu bērnudārzs „Zemenīte” tiek pārdēvēts par Strautiņu pirmsskolas izglītības iestādi „Zemenīte”.
2001.gada 3. maijā PII iekļauta izglītības iestāžu reģistrā.
2002. gada 11. aprīlī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija iestādei izdod licenci Nr.2306, kas apstiprina, ka Strautiņu pirmsskolas izglītības iestāde „Zemenīte” realizē pirmsskolas izglītības programmu ar kodu 01011111.
Iestādes attīstībā un izaugsmē lielu ieguldījumu ir devušas vadītājas: Ērika Kauliņa, Austra Gaile, Rudīte Slišāne, Aija Sprudzāne, Lūcija Šubrovska, Ērika Līduma, Guna Sakne.
No 2015./2016.m.g PII “Zemenīte” tiek pievienota Strautiņu pamatskolai un nosaukta par Strautiņu pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādi. Direktore Ingrīda Pedece.
Skolotājs - pozitīvs, atvērts, radošs, bet stingrs savā nostājā... Iespēju sevi pilnveidot vienmēr izmantos! Tā es nokļuvu šajā profesijā. Vienmēr tiecos sevi pilnveidot profesionāli, ģimenē, bet ar to neapstājos!
Esmu 3 bērnu mamma - izaicinājums, bet tomēr tik jauki! Mani bērni man parādīja to, kas es esmu un kas es varu būt. Un paldies viņiem, jo viņi man iemācīja būt tādai, kāda es esmu tagad!
Augot ģimenē, kur skolotāja profesija bija pielīdzināta kam ļoti smagam, netika izskatīta iespēja virzīties tās virzienā. Kaut gan ļoti vilināja filoloğija, psiholoğija.. Tiecos vienmēr izzināt cilvēka emocijas, analizēt visa būtību, pirmsākumus. Un te nu es esmu, pašos bērna pirmsākumos. Varu iedot daļiņu no tā ko zinu, bet pats svarīgākais ir tas, ko mēs varam dot viens otram- un kā mēs to iedodam, jo metodēm atšķiroties arī rezultāts atšķirsies.
Pasaulei kļūstot savādākai ar katru dienu, arī mums ir jāmainās. Bet mēs nezinām uz kuru pusi un arī bērns nezin. Jaunais un nezināmais ir tas, kas vieno mūs ar bērnu un to mēs nedrīkstam aizmirst!
Sk.Laila