Mācību programma
Ar 2019. gada 1. septembri stājušās spēkā jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, ko valdība apstiprināja 2018. gada 21. novembrī.
Saskaņā ar vadlīnijām pirmsskolas izglītības obligāto saturu veido vērtības un tikumi, vispārīgās jeb caurviju prasmes, zināšanas, izpratne un pamatprasmes. Uzsvars tiek likts uz paša bērna lielāku iesaisti mācībās.
Saskaņā ar jauno pieeju pirmsskolā mācību process tiek organizēts rotaļnodarbībā visas dienas garumā, kas ietver pedagoga mērķtiecīgi organizētu vai netieši vadītu rotaļdarbību un bērnu brīvu rotaļāšanos, un tā notiek gan telpās, gan ārā.Bērnam tiek dota iespēja mācīties,iedziļinoties un ar prieku, apgūstot zināšanas un prasmes, kas formulētas sasniedzamajos rezultātos. Mācīšanās procesā piedāvāti daudzveidīgi uzdevumi, paredzēts laiks izmēģinājumiem, ļaujot bērnam vingrināties, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, darboties bez steigas un pabeigt iesākto. Būtisks uzsvars likts uz atbalstošu vidi un attīstošu atgriezenisko saiti no pedagoga puses, rosināšanu domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu
Pirmsskolas mācību programmā izdalītas šādas mācību jomas:
- Valodu mācību joma;
- Sociālā un pilsoniskā mācību joma;
- Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma;
- Dabaszinātņu mācību joma;
- Matemātikas mācību joma;
- Tehnoloģiju mācību joma;
- Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma.
Caurviju prasmes ir pirmsskolas izglītības obligātā satura pamats. Tās ietver bērna darbības kognitīvos, emocionālos un sociālos aspektus, kas palīdz apgūt zināšanas, izpratni un pamatprasmes cilvēka darbībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus caurviju prasmju attīstība ir svarīgs pirmsskolas izglītības mērķis, jo tās arvien vairāk nepieciešamas daudzveidīgās, to skaitā nepazīstamās un kompleksās situācijās.
Plānotie bērnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs:
Kritiskā domāšana un problēmrisināšana
Bērns lieto sadzīves darbību algoritmus pazīstamās situācijās, formulē vienkāršas sakarības un darbību secību, nosaka pazīstamu situāciju, notikumu cēloņus un sekas, mācās izvērtēt informācijas ticamību, pieņemt lēmumus, izdarīt izvēles un vērtēt izdarīto.
Jaunrade un uzņēmējspēja
Bērns izdomā vairākas risinājuma iespējas ierastu darbību veikšanai, izrāda iniciatīvu, mācās apzināties sevi kā aktīvu un radošu personību, vēlas apgūt jaunas prasmes. Pašvadīta mācīšanās Bērns atšķir emocijas un nosaka to cēloņus, mācās pārvaldīt savu uzvedību, ievēro dienas kārtību, spēj pagaidīt, spēj paveikt darbību līdz galam, patstāvīgi ģērbjas un kārto savas
mantas, mācās izvirzīt savas darbības mērķi, plānot darbību, lai īstenotu ieceri, darbojas patstāvīgi, ar atbalstu pārvar grūtības, mācās paveikt uzticēto pienākumu, lepojas ar saviem sasniegumiem, neizdošanos un kļūdas vērtē kā daļu no mācīšanās, novērtē savu un citu darbību un tās rezultātu, paskaidro savu vērtējumu.
Sadarbība
Bērns izsaka savas domas un jūtas, mācās uzklausīt citus un izteikt savu viedokli, sāk saprast, kā paša emocijas un uzvedība ietekmē citus, mācās risināt konfliktsituācijas, saskaņot darbības ar citiem, izturas pieklājīgi un rīkojas iejūtīgi, mācās veidot noturīgas attiecības un savu izpratni par draudzību, palīdz un pieņem palīdzību, mācās strādāt, izvirzot kopīgu mērķi, uzņemties un dalīt atbildību.
Pilsoniskā līdzdalība
Bērns piedalās kārtības un drošības noteikumu izveidē un apspriešanā, saprot, pieņem un ievēro tos, mācās ievērot un cienīt citu vajadzības un tiesības, mācās darboties videi draudzīgi, izvēloties darbam atbilstošus resursus un saudzīgi tos lietojot.
Digitālās prasmes
Bērns mācās atšķirt virtuālo pasauli no reālās un saprast digitālo tehnoloģiju lomu, zina noteikumus, kas jāievēro, lietojot dažādus informācijas nesējus, to skaitā digitālās ierīces
Pirmsskolā bērnam ir svarīgi ikdienā attīstīt vērtībās balstītus ieradumus. Vērtības un tikumus nevar tieši iemācīt, tos cilvēks apgūst visu mūžu, saredzot sev nozīmīgas vērtības ikdienas saziņā un mijiedarbē gan ģimenē, gan pirmsskolā, gan draugu un plašākas sabiedrības lokā. Pirmsskolā skolotājs veicina vecumposmam atbilstošu ieradumu veidošanos.
Ieradums
|
Bērna darbība, lai attīstītu ieradumu |
VĒRTĪBAS, tikumi, ar kuriem ieradums saistīts |
| Veidot cieņpilnas attiecības ar citiem cilvēkiem. | Ievēro saziņas kultūru mācību uzdevumu veikšanā un ikdienas saskarsmē, sasveicinās, atsveicinās, pateicas, lūdz. | CILVĒKA CIEŅA
laipnība |
| Sadarboties ar vienaudžiem un pieaugušajiem. | Ieklausās cita teiktajā, mācās saprast viņa vajadzības un vienoties par kopīgu rīcību. | CILVĒKA CIEŅA
solidaritāte, taisnīgums |
| Kontrolēt un vadīt savu uzvedību un emocijas. | Mācās atpazīt savas emocijas, emocionālās situācijās rīkoties sev un citiem pieņemami, kā arī vērtēt savu rīcību. | KULTŪRA
savaldība, atbildība |
| Patstāvīgi rūpēties par savām lietām, mācību vides uzturēšanu kārtībā. | Mācās paņemt mācību līdzekļus un citas lietas un nolikt atpakaļ tām paredzētajās vietās, piedalās mācību vides sakārtošanā. | DARBA TIKUMS
atbildība |
| Ievērot zināmos kārtības un drošības noteikumus. | Spriež par konkrēta noteikuma nepieciešamību, vienojas ar citiem par to, vērtē, kā izdodas to ievērot. | DZĪVĪBA
gudrība, atbildība |
| Plānot, vadīt savu izziņas procesu un reflektēt par to. | Rūpīgi iepazīstas ar doto uzdevumu vai vienkāršu sadzīvisku problēmu, paredz darbības uzdevuma veikšanai vai problēmas risināšanai, izvēlas materiālus un darba piederumus vai risinājuma veidus, novērtē veiktās darbības, pamana, ja ir kļūdījies, un meklē iespēju labot kļūdas vai nepilnības. | BRĪVĪBA
drosme, centība |
| Saudzēt dabu, taupīt dabas resursus. | Saudzīgi un taupīgi izmanto darba piederumus, mācību materiālus un dabas resursus, iesaistās tuvākās apkārtnes sakopšanas darbos. | DABA
mērenība, atbildība |
| Cienīt savu valsti, godpilni izturoties pret tās simboliem. | Iepazīstas ar Latvijas valsts simboliem un mācās izrādīt cieņu pret tiem. | LATVIJAS VALSTS
godīgums |
Ar pilnu Pirmsskolas mācību programmu var iepazīties šeit: https://mape.skola2030.lv/resources/10
