Home » Uncategorized » Kopā mēs varam…

Kopā mēs varam…

Ziemassvētki jau tradicionāli ir laiks, kad atceramies tos, kuriem nav paveicies : slimos, vecos, trūcīgos un diemžēl arī pamestos.

Lepojos, ka mani Strautiņu pamatskolas 7.klases skolēni – Dinija Birzniece, Artūrs Garais, Madara Jaunzema, Nelmārs Dāvis Ķirulis, Jasmīna Napalkova, Valērija Napalkova, Alvis Ozols, Markuss Salaks, Lāsma Vadinska, Laima Zvirbule, Emīls Valdmanis – izvēlējās pēdējo mācību dienu pavadīt dzīvnieku patversmē “Astes un Ūsas”, atsacījās no konfekšu paciņām, bet par ietaupīto naudiņu iegādājās kaķu smiltis.

Paši nesa uz skolu vecas segas, spilvenus, aicināja to darīt arī skolasbiedrus. Gatavojāmies braucienam.

Paldies Sandrim Pakalnietim, Ričardam Marselam Dambim, Lindai Ludvigai, Olafam Ozolam, Ancei Etto Šeinerei, Armandam Pakalnietim, Gunāram Kauliņam, Reinim Riklānam, Lindai Korņejai, Elzai Donskai, Viktorijai Zvanerei, Artai Līgai Sopulei, Ivaram Masingam, Reinim Kozilānam, Allai Jaunzemai un Ingrīdai Pedecei par dāvanām cilvēku pamestajiem dzīvniekiem.

Darbinieki mums pastāstīja par to, ka patversme darbojas jau 10 gadus un pamesto suņu un kaķu skaits nemazinās. Cilvēku bezatbildībai nav robežu, izrādās, ka pašlaik apmēram 50 kaķi gaida jaunus saimniekus, dažus no tiem, ievērojot epidemioloģisko drošību, varējām apciemot, samīļot.  Sunīši, kurus izvedām pastaigās, novadīja mums īstu sporta stundu – mīlīgi, aktīvi, jautri. Katram sava pieeja  – Čita, tramīga un salīga, Tabita kā spidermens, bet Lācis un Renda iekaroja ne vienu vien sirdi. Ceru, ka mani skolēni saprot, cik liela ir atbildība, ja kādu pieradini. Aizkustināja arī stāsts par kādu sirmu kungu, kurš adoptējis sunīti pensionāru, abi sadzīvojot un esot viens otra atbalsts.

Pati pirmo reizi aizdomājos, ka Alūksnē gan pansionāts, gan dzīvnieku patversme atrodas līdzās…

Santa Masinga, Strautiņu pamatskolas 7.klases audzinātāja