Home » Uncategorized » “Burtotavas” rašanās

“Burtotavas” rašanās

gunta

Mūsu skolas

– Strautiņu pamatskolas –  skolotāja Gunta Epnere 2018. gada jūnijā absolvēja Latvijas Universitātes Alūksnes filiāli un ieguva otro specialitāti –  logopēds. Pavisam nesen izdevniecība ‘’RaKa’’ laidusi klajā viņas metodisko grāmatu ‘’Burtotava’’. Žurnālistikas pulciņā vienojāmies par jautājumiem aicināju skolotāju Epneri uz sarunu.

 

Kāpēc apguvāt logopēda specialitāti?

Dažādu apstākļu dēļ arvien vairāk ir bērnu, kam ir runas un mācīšanās traucējumi. Kad apguvu skolotāja profesiju, par šo problēmu risināšanas iespējām bija tikai neliels ieskats. Taču ar to bija par maz. Mēs, skolotāji, nepārtraukti papildinām savas zināšanas, meklējam jaunas iespējas, kā palīdzēt bērniem apgūt mācību vielu. To, kā paplašināt savas zināšanas logopēdijā, meklēju jau sen, taču vienmēr atdūros pret neiespējamo- braukt katru sestdienu uz Rīgu un maksāt lielu ceļa un studiju maksu, nebija manos spēkos un iespējās. Pirms diviem gadiem Alūksnē atvēra šādu fakultāti, un es uzreiz pieteicos studijām.Tagad jau esmu ieguvusi logopēda kvalifikāciju un cenšos palīdzēt bērniem, kam tas ir nepieciešams.

Cik grūts ir logopēda darbs?

Katrai maizei ir sava garoziņa. Logopēda darbs ir specifisks ar to, ka tas prasa ļoti individuālu pieeju katram bērnam, izzinot traucējumu iemeslus un tikai tad var pilnvērtīgi strādājot pie traucējumu novēršanas. Šajā izziņas un palīdzības procesā ir iesaistīts ne tikai logopēds un bērns, bet arī viņa vecāki, skolotāji, ārsti, sociālie pedagogi un psihologi. Tomēr vissvarīgākais ir atrast motivāciju pašā bērnā, lai viņš pats vēlas sev palīdzēt, lai notic saviem spēkiem un sadarbojas ar logopēdu. Ticībai ir liels spēks. Tai ir arī svarīga loma manā darbā un dzīvē kopumā.

Kas logopēda darbā sagādā gandarījumu?

Nepārprotami – kad bērnam beidzot izdodas pateikt kādu ‘’neiespējamo’’ skaņu, kad pamostas motivācija lasīt, rēķināt, sadarboties. Kad vecāki un skolotāji priecājas par bērna panākumiem, mēs visi kopā izjūtam saldos darba augļus, jo, kā jau teicu, tas ir komandas darbs, nevis tikai logopēda panākumi.

Kā apvienot 2 profesijas un vēl grāmatas rakstīšanu?

To var izdarīt tādēļ, ka abas profesijas un  grāmata ir ļoti cieši savstarpēji saistītas. Ar grāmatas izdošanu nodarbojos vasarā, kad man bija atvaļinājums. Pēc studiju pabeigšanas man bija vairāk brīva laika, tad, paralēli visiem saviem vasaras hobijiem, pievienoju arī šo. Svarīgs bija arī pamudinājums no diplomdarba vērtētāja puses. Mani bērni ir izauguši, un tagad viņi un vīrs atbalsta mani un  mudina uz vēl citām ‘’neiespējamām misijām.’’ Patiesībā man patīk rosīties un izdomāt kaut ko jaunu. Ja ir daudz darāmā, tad ļoti svarīgi ir pārdomāt darāmo darbu secību. Cik es sevi atceros, es vienmēr cenšos savu laiku saplānot, cik nu tas ir atkarīgs no manis. Reizēm gan atpūtai laika pietrūkst.

Kā radās ideja, veidot šādu grāmatu?

Pirmkārt, es esmu mamma saviem bērniem. Es zinu, kā bērns aug un kā mainās viņa intereses, kurā brīdī viņam ir jādod rokās rotaļlieta un burkāns, un kurā brīdī grāmata un zīmulis. Tādēļ šīs grāmatas idejai ir tikpat gadu, cik maniem bērniem. Pirms gada, kad sāku strādāt par logopēdu, es to kārtīgi vēl pārskatīju un mazliet pārveidoju, apvienojot skaņas ar līdzīgu izrunu pa nodaļām. Tas bija un ir viens no maniem mācību materiāliem skolā.

Kam domāta grāmata?

Šī grāmata ir domāta zinātkāriem bērniem, tiklīdz viņi saviem vecākiem jautā- mammu, kas tas ir par burtiņu, kurš ir mans burtiņš, kurš ir māsas burtiņš? Maniem bērniem šādi jautājumi sāka parādīties pirms trešā gadiņa- tātad grāmata domāta bērniem jau no trīs gadu vecuma. Katrs bērns ir individualitāte un mācās apgūt dažādas lietas citādāk. Daudzi bērni mācās caur asociācijām –kāds konkrēts burts saistās ar kādu lietu vai dzīvu būtni. Šī grāmata arī veicina asociāciju radīšanu. Lai bērns veiksmīgāk iegaumētu burtus, attēli tajā ne tikai sākas ar atbilstīgo burtu, bet arī pēc formas šo burtu atgādina. Tālāk bērns mācās lasīt arī zilbes un vārdus.

Kādas grūtības bija ceļā no idejas līdz grāmatai?

Man visgrūtāk bija izdomāt tekstus, kas jāraksta grāmatas ievadā un uz aizmugurējā vāka. Ir jāatrod īstie vārdi, lai uzrunātu lasītāju, lai pastāstītu par sevi. Te man ar padomiem ļoti palīdzēja izdevniecības redaktors. Izdevniecībai bija citas grūtības. Tās saistījās ar specifisko ilustrāciju veidošanu, atbilstīgā papīra izvēlēšanos grāmatai un vākam, grāmatas salikšanu un iesiešanu – tas ir roku darbs. Māksliniecei sākotnēji bija grūti izprast, kā viņai ir jāzīmē. Tādēļ vienā dienā, paralēli citiem izdevniecības darbiem, var izdot tikai ap 30 grāmatām. Esmu pateicīga visiem redakcijas darbiniekiem, ka viņi  ko tādu uzņēmās realizēt.

Ko novēlētu grāmatas lasītājiem?

Novēlu, lai šī grāmata palīdz ātrāk iepazīt interesanto, sapņiem un zināšanām bagāto ‘’grāmatu pasauli’’! Lai vecāki saviem mazajiem bērniem ieliek rokās šo planšetes izmēra grāmatiņu, nevis ar ņirbošiem attēliem, griezīgu mūziku un neparedzamu saturu! Lai vecāki sadzird, kad viņu mazulis saka- mammu, tēti, kas tas ir par burtiņu? un tad noliek pie malas visus pasaules neizdarāmos darbus, paņem savu bērnu klēpī un parunā par šo tik svarīgo jautājumu. Man būtu prieks, ja ‘’Burtotava’’ piedalītos šajā sarunā un dotu atbildi uz vissvarīgāko jautājumu.

Kādas ir idejas turpmākajam darbam? Vai varam gaidīt vēl kādu grāmatu?

Manā krājumā ir galda spēles, kas rosina dažādu zinību apguvi. Tagad šīs spēles apkopoju un otrajā grāmatā ‘’Spēles lasītpriekam’’ tiks izdotas trīs no tām – ‘’Burtu cirks’’,’’Podziņu spēle’’ un ‘’Burtu domino.’’ Šobrīd redakcijā “RaKa” norit visi salikšanas darbi. Kā jau nosaukumi rāda, spēles ir turpinājums ‘’Burtotavai’’ un veicina gan burtu apguvi, gan lasītprasmi, kas ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas bērnam ir jāapgūst. Svarīgi ir tas, ka galda spēles var spēlēt kopā visa ģimene, tās māca sadarbības prasmes, skaitītprasmi, prasmi uzvarēt un zaudēt. Es ceru uz šo vakarēšanas un spēlēšanas prieku. Tālāk? – tad jau redzēs. Ziemas vakari ir gari.

Paldies, ka atradāt laiku sarunai!

                               Agnese Veignere, Strautiņu pamatskolas 8.klases skolniece